28.02 15:00 Publiskā diskusija par ACTA ieviešanu Latvijā
23.02 Sems TV sižets par ACTA
13.02 pikets pie Ministru Kabineta
11.02 LTV Panorāmas sižets par ACTA
08.02 Radio NABA Alus pučā tika runāts par ACTA
05.02 LNT TOP 10 sižets par ACTA
01.02 Saeimas Ārlietu komisijas sēde par ACTA nolīgumu
ACTA ir saīsinājums no Anti-Counterfeiting Trade Agreement, latviski — Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums.
Nolīgums latviešu un angļu valodā pieejams Ministru kabineta mājaslapā, latvisko versiju var lejupielādēt arī šeit.
ACTA nolīgums (.doc fails, 154KB)
Atsaucoties uz EM preses relīzi, 2010. gada jūlijā notikusi nacionālās pozīcijas izstrāde. 2011. gada 20. oktobrī nolīgums ticis izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, 2011. gada 13. decembrī — izskatīts Ministru kabinetā, kur lemts nolīgumu parakstīt, šo uzdevumu uzticot Latvijas vēstniekam Japānā. Par nolīguma tālāku virzību Saeimā atbildīgs Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Saskaņā ar ACTA 40. pantu, nolīgums stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējpuses (Eiropas Savienību skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu.
Pirms ACTA ratifikācijas Eiropas parlamentā, tā tiks izskatīta vairākās komisijās, kas sniegs savus atzinumus.
Lietas, kas mūs uztrauc. Šī ir tikai daļa, pārējos argumentus meklē pie resursiem.
ACTA izstrāde slepenībā tika uzsākta jau 2006. gadā. Neskatoties uz nevalstisko organizāciju spiedienu, pirmais nolīguma teksts interesentu acīm parādījās tikai 2008. gadā, kad tas tika nopludināts WikiLeaks vietnē.
Arī Latvijā situācija bijusi līdzīga. Kā liecina nozare.lv veiktā aptauja, Baltcom, Lattelecom, Izzi, Latnet Serviss, Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija un Latvijas Interneta asociācija nav bijusi informēta par nolīguma esamību.
ACTA parakstīšana notika lielā slepenībā, un konsultācijas ar informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozari nenotika, atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kur notiek plašas diskusijas tieši ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tas dara "Latnetu" bažīgu. Vladislavs Gurmans, "Latnet serviss" (LTV ziņas).
Attiecībā uz sabiedrības iesaisti, visu izsaka likumprojekta anotācijā lasāmais:
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti | |
|---|---|
| 1. Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu | Nav attiecināms. |
| 2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē | Nav attiecināms. |
| 3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti | Nav attiecināms. |
| 4. Saeimas un ekspertu līdzdalība | Nav attiecināms. |
ACTA 23. panta pirmajā daļā lietotais jēdziens "komerciālais mērogs" paredz kriminālatbildības iestāšanos par jebkuru "komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu" veikšanu.
Jēdziens "netiešs komerciāls labums" ir bīstams, jo ir pietiekami izplūdis, lai zem tā par intelektuālā īpašuma aizskārumu varētu atzīt teju jebko. Saskaņā ar šo pantu, par mikipeles uzzīmēšanu apsveikumu kartiņā varētu draudēt kriminālatbildība, jo tiktu gūts netiešs komerciāls labums — nesamaksāta nodeva autortiesību turētājiem.
Līdzīgi ir ar sēru sludinājumu publicēšanu avīzēs vai sociālajos tīklos, ja tajos izmantotas ar autortiesībām aizsargātas dzejas rindas (ar cenrādi, ko nosaka AKKA/LAA, var iepazīties Dienas Biznesa rakstā). Autortiesību nenomaksāšanas gadījumā, saskaņā ar ACTA 25. pantu, kompetentās iestādes drīkstēs iznīcināt visus avīzes eksemplārus un iekārtas, ar kuru palīdzību tā tikusi veidota (datorus, drukas ierīces, utt.):
[..] kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt atsavināt vai iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas galvenokārt izmantoti preču ar viltotām preču zīmēm vai pirātisku autortiesību preču radīšanā [..] ACTA nolīguma 25. panta 4. daļaVairāk par šo tēmu var lasīt Aigara Mahinova rakstā.
27. panta 3. punkts uzdod dalībvalstīm "veicināt kopējus centienus uzņēmējdarbības jomā, lai efektīvi risinātu preču zīmju un autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu". Šī prasība sniedz leģitimitāti iespējamu pārkāpumu uzraudzībai un pat sodīšanai ārpus tiesiskajiem rāmjiem, nododot to privātu uzņēmumu rokās.
ACTA interneta pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu nodot informāciju par lietotāju autortiesību turētājiem, atstājot turētāja ziņā, ko ar šo informāciju iesākt. Šī pieeja ir ļoti bīstama, jo pakalpojuma sniedzējs visbiežāk neatrodas tādā situācijā, lai varētu taisnīgi izsecināt, vai saturs patiešām ir nelegāls.
Interneta lietotāju datiem nonākot autortiesību turētāju rokās, varētu sekot agresīvu tiesas prāvu (to skaitā paraugprāvu) lavīna arī pret godīgajiem interneta lietotājiem, tiem liekot veikt Hobsona izvēli — cīnīties dārgā un ilgā tiesas procesā lai pierādītu savu taisnību vai uzreiz samaksāt izlīguma maksu.
Ar šādu tiesisko regulējumu, autortiesību turētāju intereses tiek nostatītas augstāk par indivīdu brīvībām.
Bez tam, pretēji Ekonomikas ministrijas apgalvotajam, ACTA nenodrošinās efektīvu pamattiesību aizsardzību. 27. pantā vairākās vietās uzsvērts, ka "jāsaglabā tādi pamatprincipi kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums", nepaskaidrojot, kas tieši domāts ar jēdzienu "pamatprincipi", padarot to juridiski nepielietojamu (nolīguma veidotāji apzināti izvairījušies no termina "pamattiesības" lietošanas).
Daļa no internetā pieejamajiem materiāliem, kas saistīti ar ACTA.
Taču ļoti aicinu neiet hakeru un īpašuma zagļu pavadā, kuri ar puspatiesībām uzkurina un tracina godīgos interneta lietotājus.
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
Kā raksta Eiropas Parlamentāriete Marietje Schaake,
2010. gada novembrī EP ticis piedāvāts alternatīvs, krietni mērenāks likumprojekts, kurš labotu ar ACTA saistītās problēmas, taču tas noraidīts ar 16 balsu pārsvaru.
Tabulā iespējams aplūkot kā balsoja parlamentārieši no Latvijas (avots).
Svarīgi Balsojums pret ir balsojums pret taisnīgāku likumprojektu — balsojums pret atbalsta ACTA!
| Vārds, uzvārds | Kontaktinformācija | Balsojums |
|---|---|---|
| Inese Vaidere | inese.vaidere@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45639, +33(0)3 88 1 75639 | Pret |
| Sandra Kalniete | sandra.kalniete@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45204, +33(0)3 88 1 75204 | Pret |
| Krišjānis Kariņš | krisjanis.karins@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45205, +33(0)3 88 1 75205 | Pret |
| Roberts Zīle | roberts.zile@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45224, +33(0)3 88 1 75224 | Pret |
| Ivars Godmanis | ivars.godmanis@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45613 , +33(0)3 88 1 75613 | Par |
| Aleksandrs Mirskis | alexander.mirsky@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45420, +33(0)3 88 1 75420 | Par |
| Alfrēds Rubiks | alfreds.rubiks@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45649, +33(0)3 88 1 75649 | Par |
| Tatjana Ždanoka | tatjana.zdanoka@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45912, +33(0)3 88 1 75912 | Par |
Sazinies ar parlamentāriešiem kas balsoja pret labojumiem ACTA nolīgumā un lūdz viņiem nostāties pret šobrīd pieņemto ACTA; sazinies ar parlamentāriešiem, kas balsoja par un noskaidro, vai viņi joprojām ir pret tādu ACTA, kāda pieņemta šobrīd.
Sazinies arī ar Kārli Šadurski, kurš tolaik nebija Eiropas Parlamenta deputāts: karlis.sadurskis@europarl.europa.eu, +32(0)2 28 45762, +33(0)3 88 1 75762.
Ārlietu komisija, kas Saeimā būs atbildīgā par šī nolīguma ratifikācijas procesu, aicina visus, kuriem ir bažas par ACTA nolīguma ietekmi uz personu privātās informācijas neaizskaramību interneta vidē vai citiem jautājumiem, tos argumentētā izklāstā sūtīt komisijai uz e-pastu info@saeima.lv vai pa pastu: Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811. Ar iesniegumu noformēšanas un iesniegšanās prasībām iespējams iepazīties šeit.Saeima.lv
Lai uzdotu jautājumus konkrētiem deputātiem, izmanto GudrasGalvas.lv vai uzmeklē to kontaktinformāciju Saeimas mājaslapā.
Kā liecina Ministru kabineta 13.12.2011 sēdes protokollēmums, par projekta turpmāko virzību Saeimā atbildīgs ir Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Sazinies ar viņu, zvanot 67013101, rakstot Daniels.Pavluts@em.gov.lv, @pavluts vai facebook.
Jauns! Pateicoties gudrasgalvas.lv spraudnim, jautājumu Ekonomikas ministram vari uzdot uzreiz no šīs mājaslapas:
Aktīvu atbalstu ACTA nolīgumam paudis arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Juris Pūce. Sazinies ar viņu, zvanot 67013105, rakstot Juris.Puce@em.gov.lv vai @j_puce.
Paraksti petīciju mājaslapā ManaBalss.lv. Saskaņā Saeimas kārtības ruļļa 5.3 nodaļu, savācot 10 000 pilsoņu, kas vecāki par 16 gadiem, parakstus, kolektīvais iesniegums tiks pieņemts izskatīšanai Saeimā.
Parakstīt
Starptautiskā petīcija, kas tiks nogādāta Eiropas Parlamenta deputātiem.
Parakstīt
Pastāsti par ACTA saviem draugiem, izplatot saiti uz Labojam.lv.
Tvītojot latviski, lieto
#pretACTA, angliski — #ACTA.
Ja esi kādas mājaslapas administrators, ievieto tajā Jāņa Jansona izstrādāto galveni (header).
Sūti failus uz armands+acta@gmail.com vai pievieno tās facebook protesta lapā.
Ja tevi interesē autortiesību reforma, privātums personīgajā dzīvē, caurspīdīgums valsts pārvaldē, brīva informācijas apmaiņa, humānisms, polikulturālisms, varas decentralizācija un ekonomika, kas aizstāv indivīdu (skatīt Pirate Wheel), pievienojies topošās Latvijas Pirātu partijas facebook grupai vai reģistrējies forumā.
Ņem vērā! Pirāti neatbalsta aklu intelektuālā īpašuma aizskaršanu, pirāti iestājas par autortiesību reformu, kas ļautu autoram (ne autortiesību turētājam) saņemt taisnīgu atlīdzību par savu darbu.